Jaunā gada svinības vienmēr ir tik pat gaidīti svētki kā Ziemassvētki. Nedēļa starp Ziemassvētku un Jaunā gada sagaidīšanas svētkiem vienmēr ir darba pilna, jo lielākoties cilvēki izvēlas šos svētkus sagaidīt skaļāk un krāšņāk kā Ziemas saulgriežus un Ziemassvētkus. Pasaulē ir dažādas Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas, piemēram, pareizticīgo konfesijas pārstāvji šos svētkus svin tā pat kā Ziemassvētkus – ar dāvanām, pantiņiem un lielu mielasta galdu pie kura satiekas visa ģimene. Jaungada pantiņus noteikti novērtēs tie, kuriem ir jāsaņem Jaunā gada dāvaniņas, kad atzīmē šos svētkus kopā ar draugiem(skatīties šeit – dzejoļi par Ziemassvētkiem bērniem). Jautrība, spēles, uzkodas un atspirdzinājumi, uguņošana – tas viss ir tas, kas raksturo Jaunā gada sagaidīšanu sev tuvu cilvēku lokā. Dažas valstis Jauno gadu sagaida arī ar karnevālu.

CITU VALSTU JAUNĀ GADA SVINĪBU TRADĪCIJAS

Viens no populārākajiem Jaunā gada ticējumiem un novēlējumiem ir sagaidīt to tā, kā ir vēlmes to pavadīt. Daudzu tautu ticējumos tieši Jaunā gada naktij tiek piedēvētas dažādas maģiskas un burvestību pilnas īpašības. Jaunā gada sagaidīšanas svētki un arī dažādu novēlējumu izteikšana, atkarībā no tautu tradīcijām var notikt pat a vairāku mēnešu starpību. Kamēr Eiropā Jaunais gads tiek sagaidīts pirmajā janvārī, Austrumu pasaule Jaun gadu sagaida laika posmā no 21.janvāra līdz 21.februārim, atkarībā no Mēness kalendāra pirmās dienas. Savukārt Antīkajos laikos, Jaunais gads tika sagaidīts 1.martā.

LAIMES LIEŠANA JAUNGADA NAKTĪ

Latviešu Jaunā gada svinēšanas tradīcijās ir iegājies, ka to sāk svinēt jau dienu iepriekš – Vecgada vakarā. Kad pulkstenis nozvana pusnakts iestāšanos, tiek atkorķēts šampānietis un sveikti visi radi un draugi, novēlot tiem laimīgu un saticīgu jauno gadu. Teju vienlaicīgi visas pasaules iedzīvotāji vienojas vienā lielā kopīgā vēlējumā! Vēl viena latviešu Jaunā gada sagaidīšanas tradīcija ir laimes liešana, kas ir sava veida novēlējums nākotnei. Tas ir zīlēšanas veids, kas pie mums kļuva populārs tieši Padomju laikā, taču tā saknes ir meklējamas Senajā Grieķijā.